Pašsaprotami, ka neredzu neko citu kā tikai kucēnu istabu, Bosi un sešus pīkstošus un šausmīgi rijīgus kunkuļus. Pati esmu nepārtrauktā ik divu stundu barošanas maratonā! No trases noiet nav atļauts!
Šķiet, ka vēl īsti neesmu nodefinējusi savas emocijas...vai esmu priecīga? pārlaimīga?...pagaidām esmu tikai nogurusi.
...tūlīt sāksies kustība kucēnu kastē un tiks klāts kārtējais dzīru galds!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru