Bose, kā jau smalka dāma, ar ļoti augstu pašapziņu, lielām ambīcijām un nemanāmi, atturīgi uzvarošām "caursisšanas" spējām, sapratusi savu īpašo stāvokli, man pat nesaprotamā veidā ir ievākusies guļamistabā...un ne tikai. Viņa visiem klātesošajiem ir likusi saprast, ka vieta man blakus pieder viņai un nekādi iebildumi netiks izskatīti:).
Un tā, no rīta es mostos ar viņas arvien augošo punci pie sāniem un no rīta ir foršie brīži, kad kucēni vēderā uzdzīvo, es varu viņus sataustīt...un pieķeru sevi arī sarunājoties ar viņiem:) Es jau gandrīz saucu viņus iedomātos vārdos un zinu, ka vismaz četri viņi tur ir! Reizēm nejūtu kāda no četrotnes kustības un jau uztraucos, kas noticis, bet pēc brīža jau viņš piesakās - es te...un iesper man pa roku! Citreiz liekas, ka baksta ar degunu tāpat kā liels suns un grib lai paglauda!
Tas ir fantastiski!!!!
Man pat liekas, ka viņus pazīstu:)) Nu, jā, šitā jau viss sākas.... hāāāāā:))) hmhmhmhmmmm
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru