Bruchstedt

11.07.14.  18:00

Šodiena bija gara...un ir skaidrs, ka vajadzīga glāze vēsa vīna!

Esam maza Vācijas ciemata (varbūt pilsētiņas:)) pansijā, kur ar laipno saimnieci mēģinājām sarunāties visvisādi un izrādījās, ka atkal der tikai vāciski...bet kaut kā pie kopsaucēja nonācām, jo ne jau pirmo reizi tā...

Arī Rammsteina saimnieks Pierre angliski zina tikai piecus vārdus, kas, protams, ir mazāk kā man zināmie piecdesmit vārdi vāciski:)) Tomēr arī tas nebija šķērslis mūsu vairāku stundu sarunām par mūsu kopīgo interesi - LŠGS, man mēģinot atsaukt atmiņā no skolas laika nelietotus vārdus vācu valodā un visiem trijiem izteiksmīgi žestikulējot un taisot "jocīgos ģīmīšus".

Toties, Bosei un Rammsteinam nepastāvēja nekādas valodas barjeras!

Pirms tam, divpadsmitos dienā, tuvojoties galamērķim, bija sajūta, ka navigators mūs ved uz riņķi un uz priekšu un atpakaļ līkomojot pa šauriem asfaltētiem celiņiem star saulespuķu laukiem un ābeļdārziem, te kalnā augšā, te no kalna lejā.

  Tad vēl sākas negaiss un lietusgāze, vārda tiešā nozīmē - kā no spaiņa!

  Es pat nobraucu un aptājos ceļa malā, jo ceļu saskatīt nevar. Te pēkšņi atskan Svetas kliedziens - grjazevii patop - no kalna uz mūsu pusi plūst dubļu upe un ir skaidrs, ka, kaut vai neredzot ceļu, ir jākustas uz priekšu! ..nu, kur tad bez piedzīvojumiem, līdz beidzot ieraugām ilgi gaidīto ciemata nosaukumu - Bruchstedt!

11.07.14. 22:00

Pēc pastaigas pa pilsētiņu, kur mūs visi pretīmnācēji sveicina kā sen nesatiktus draugus, vīna un sarunām par nākotnes plāniem ir jāmēģina aizmigt, jo rīt atkal tikšanās ar Rammsteinu un Pierre un tad mājupceļš.  ...bet galvā tik daudz lidojošu domu...